Pēdējās nedēļās piedzīvotais ir licis apstāties, padomāt un dažkārt aizdomāties. veiksmīgi ar visu to esmu tikusi galā. Pamazām izprotu attiecību konstrukcijas un visvairāk jau mācos izprast sevi ,tad cilvēkus apkārt un varbūt arī pa kādam ,kas tā attālāk no manis :p Beigu beigās atbildību tāpat varu uzņemties tikkai par savu rīcību :) Dažas tikšanās labāk piedzīvot ātrāk nekā vēlāk, tagad sirds mierīgāka :) Tikko salasijos skaistus vārdus par sevi - nu jau arī pašapziņa ir vietā (Paldies maniem kolēģiem ,kas nav skopojušies ar labām atziņām par mani laba servisa mēnesī).
Un vispār ... vakar mīļais mani konkrēti apčakarēja, bet tā smaida dēļ bija vērts nedusmoties :D
Sāk atgriesties arī pazudusī ēstgriba ... tāda normāla pirmsvasaras diēta sanāca :D Pēc iespējas ātrāk gribu tikt pie sava jaunā velosipēda un tā pa īstam atsākt e-talona boikotu :D
Un šodien es jūtos tā kā par mani reiz rakstija :p
Un viņa tur stāv.
Vienkārši stāv un smaida.
Ak dievs, ja vien jūs to redzētu.
Tas ir smaids, kurš neprasa atļauju.
Tas vienkārši ņem, ko grib
....
(D.A.)
